"Viltus izvadītājs" priesteris-mūks Augustīns skaidro, kāpēc viņu neieredz Latvijas pareizticīgā baznīca

Tad šādā veidā mēģina virzīt domu par atgriešanos zem Konstantinopoles. Nebiju iedomājies. Būtu labāk ja priesteris būtu ar skaidrāku pagātni. Problēma ar Latvijas pareizticīgo baznīcu tāda, ka pāriešana no vadības puses visu čakarētu. Jo te vietējais vadonis ir valstij lojāls. Līdz ar to arī valstij nelojālie priesteri un draudzes dalībnieki ir pakļauti viņam. Ja virzītos prom no maskavas, būtu šķelšanās. Un valstij nelojālie vienkārši izveidos draudzes, kas būs zem maskavas. Un tā novirziena vadība noteikti būs šai valstij nelojāla. Igaunijā, pēc pāriešanas uz Konstantinopoli, deviņdesmitajos, ir jaunas maskavas draudzes parādījušās. Visai kremlinieciskas.

Rīgas vladičica-Kurjatnica to nokomentēja KPiedzimšanas kaderāles altāri šādi: Никому не позволю мандиться на моей плешке. T.i. nevienam neļaušu meklēties... manā teritorijā... (ļoti netikls h/s izteiciens). Jaša viņai saka: "Nu ko tu tā kreņķējies, mīluļīt. Viņš pat piedzimis vēl nebija, kad tu meklējies pa vakariem pie Laimas pulksteņa un apskraidīji visas nakts tualetes 70-gados meklējoties, kam varētu otčmekatj. Un šis puisis nav no tavas gvardes. Tev tak pietiek ar jepisjkām matrjošku, vaņku un citiem hierotonizētiem caur gultu". Kurjatnica: "Oi, oi, tu tik mani zemu vērtē. Es meklējos arī Maskavā Lielā Teātra skvērā, Ļeņigradā pie Katjkas, Sočos , oi kas par jūrniekiem bija... Pārs reizes pat aizrijos". Un tad Kurjatnica sāka lēkāt, celdama podrjasniku rādīdama savus stringus līdz svētajā vietā altārī apkakājās. Smirdoņa nāca drausmīga. Semināristi apmazgāja gan anusu, gan kājas, stringus iemeta sveču izdedžu kastē.