Kaut gan man liekas, ka tad tai okupantu un urlu publikai, kas tur tajā dienā neizbēgami sarastos ap nožogojumu, drošinātāji galvā izdegtu, jo kaut ko tādu viņi nespētu sagremot :)
Pagooglējot par Pieminekļu komplekss Uzvaras Parkā, radās šāds rezultāts:
"1985.gadā, uzvaras Otrajā pasaules karā 40.gadadienā, Uzvaras parkā tika uzstādīts monuments – alegorisks memoriāls ansamblis. Tā centrā atrodas 79m augsts obelisks, ko veido piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi „1941 – 1945”. Bronzas karavīru grupa pauž prieku par uzvaru, bet uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā Dzimtene – māte. "
Tagad par punktiem.
Okupācijas periodā neviens nerunāja par Otro pasaules karu, sovjetiem bija raksturīgi runāt tikai par "Lielo Tēvijas karu". Neliekuļosim.
Priekš Otrā pasaules kara gadskaitļi neatbilst realitātei - Otro pasaules karu praktiski uzsāka krievi ar vāciešiem 1939. gadā, karš ilga no 1939.01.09 līdz 1945.02.09. Karš ilga sešus gadus, piecstaru zvaigžņu esamība obeliska nobeigumā simbolizē nebūt ne kara gadus. Tas ir sovjetu varas simbols. Vai tam būtu vieta mūsu zemē?
Bronzas karavīru grupai - tā dēvētajiem "atbrīvotājiem", no kuriem mēs tikām vaļā tikai 1992. gadā, būtu jāpievieno paskaidrojums, ka piemineklis ir atgādinājums par padomju okupācijas laiku, ka agru vai vēlu jebkuram "atbrīvotājam" būs jādodas mājup. Tā ir īstā vieta, kur sovjetiem izjust kolektīvās vainas sajūtu. Sevišķi, šodienas Krievijas "atbrīvotāju" kontekstā.
Tai bronzas vecenei būtu jābūt uzrakstam "Родина-мать", vēlams ar subskriptu "зовёт тебя домой". Loģisks turpinājums "atbrīvotājiem". Atnācāt, nokaunējāties pie "atbrīvotājiem", žigli pie "Родина-мать" pēc padoma un uz vokzālu. Nav tālu, var kājām aiziet.
Kā redzams pēc minētajiem punktiem, pieminekļu kompleksam nav ne vēsturiskā pamatojuma ne mākslinieciskās vērtības, par tā tehnisko stāvokli nerunājot. Tā novākšana tiek pārāk politizēta, bet patiesībā ir tikai tehniskas dabas jautājums. Un varas neizdarības apliecinājums.
Monumenta skaidrojums ir tiešs un nepārprotams - trīs sarkanarmieši, piedraudot ar ieročiem, metas izvarot kārtējo "atbrīvoto" sievieti. Publika rēc sajūsmā.
Izskatās, ka kādam trūkst pautu, lai sauktu lietas īstajos vārdos. Sak, atrisināsim to jautājumu vai problēmu diplomātiski, nevienu nekacinot un nekaitinot. Vilks paēdis un kaza dzīva, ja vien apetīte vilkam nerastos ēdot. Kontingentam, kas tur mēdz pulcēties, nepaliks nepamanīts šī lēmuma pamatā esošais morālais vājums - mugurkaula trūkums un acīmredzams mēģinājums izlāpīties, lienot uz vēdera, jo līdz šim - putlera fašistu bandas iebrukumam Ukrainā, nevienu to pāļu tehniskais stāvoklis neinteresēja. Tā nu ir, ka "atbrīvotājiem" būs par ko pasmīkņāt un ierēkt: "Tātad no mums raustās un paši savā Tēvzemē bez aplinkiem runāt skaidru valodu neuzdrošinās. Atliek vien pastiprināt spiedienu un savu panāksim, un pozīcijas noturēsim".
Mani pārsteidza 12.04. raidījumā Rūtas Muktupāveles teiktais, ka pieminekli nevajag demontēt, bet pārveidot dodot tam citu simboliku un nozīmi, kas Latvijas sabiedrību apvienotu nevis šķeltu. Par kādu Latvijas iedzīvotāju sabiedrības daļu viņa domāja, vai par krievu lielšovinistiem. kuri savu viedokli nekad nemainīs, un arī viņiem latvieši ir "otrās šķiras cilvēki un "fašisti". Piemineklis pats par sevi jau savā makslinieciskajā izpildījumā ir briesmīgs. Tas savā apkārtnē izstaro un rada briesmu un riebuma sajūtu. Arī es uzskatu. ka piemineklis jādemontē.
Uzvaras parka piemineklis un tā iekštelpas atzītas par nedrošām. FOTO
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien