Es atkārtošos Līgo priekšvakarā,ka man žēl ka Latvijā nav Suitu un Sēlijas novadu.Man šķiet tas nav tīri cilvēciski(nacionāli) pareizi.Par pārejo profesionālis nejūtos.
Es atkal domāju,kad tam bija jānotiek,nu nevarēja tādās mazās kabatiņās sadalīta,Latvija pastāvēt,tie mazie pagastiņi taču nebija spējīgi patstāvīgi pastāvēt un atīstīties. Pēc tam jau redzēs,kas nav kā vajag,un visu jau laika gaitā var izlabot.
Jau pie iepriekšējās šādas ziņas teicu:
"Mīkstais skaidri pasaka valdībai, ka darījāt slikti un nepareizi, ka koncepciju neuztaisījāt, ar cilvēkiem nerunājāt, ka visus vienkārši norullējāt. Bet ka darīt tā drīkst. Un arī turpmāk tā drīkstēs!!! Konkrēts MĪKSTAIS. Un tāda ir visa Valsts Griba, kā pats sevi Twiterī sauc?"
Viedoklis nav mainījies.
=> Melānijai.
Ja ar jēdzienu "attīstība" saprotam izaugsmi, tad aizvadītās divdesmitgades laikā attīstījušās vien padsmit pierīgas novadi. Visa pārējā Latvija dilusi. Ar vispārēju likumsakarību- jo tālāk no Rīgas esot - jo straujāk. Gan lielās pilsētas, gan jau agrāk izveidotie "lielie" novadi, gan "mazie" novadi. Arī slavenie piemēri - Smiltene, Valmiera, Ventspils. Un ne tuvu ne vienmēr lielie novadi bijuši lēnāki rucēji par mazajiem.
Tāpēc nevajag iedomāties, ka šis politlēmums patiešām būs novērsis reālās attīstības izaugsmes šķēršļus. Nē, un nevienu.
Tas tā - reālo lietu zināšanai. Un ne politikāņu lozungu tiražēšanai.
Bet, jā - kaut kas perifēro novadu attīstības virziena pārmaiņām patiešām jādara. Iespējams, arī kāda administratīvās teritorijas robeža jāpamaina. Bet ne šādā formā un ne šādām metodēm
> Melānija Šodien 12:53 Visu gandrīz pareizi uzraksttiji, ja vien "kad" vietā būtu lietojusi "ka" skanētu daudzkārt patriotiskāk un latviskāk. Vai tiešām pamatskolā tik elementāras lietas bija grūti iemācīties?
Futs Bolam => Cita starpā paraudzīju Jūsu norādīto avotu. Patiesībā klaji melīga un tendencioza informācijas parādīšanas forma. Orientēts uz neuzmanīgu lasītāju. Raksturošanai izvēlēts rādītājs IKP uz 1 iedzīvotāju. Kas pats par sevi nav slikts rādītājs. Tomēr tas var raksturot tikai ekonomiskās produktrivitātes pārmaiņas. Bet tas paslēpj iedzīvotāju skaita samazināšanos šajās pašās teritorijās. Un, ja paņem sākotnējo rādītāju - kopējā IKP ražošana teritorijā - tad izrādās, ka tikai Rīgā un Pierīgā ir relatīvi straujāka izaugsme, bet visa pārējā arī attīstības tempos atpaliek... Tāpēc: "FUI! dokumenta autoriem no VARAM!" Gribētos cerēt, ka tikai par neprofesionalitāti rādītāju izvēlē. Un nevis par apzinātu valdības un sabiedrības maldināšanu.
ANDERSS,teorētiski varbūt jums tainība,bet dabā ir pavisam savādāk,es redzu dzīvu piemēru,maza pšsvaaldība,centrs sakārtots perfekti,algas pašvaldībā pieklājīgas,bet reāli viņiem trūkst līdzekļu,lai sakāartotu savas pašvaldība teritoriju tālāk no centra,tāpat,lai sakārtotu savā pārziņā esošās kapsētas,lai palīdzētu saviem cilvēkiem materiāli,kuriem tas nepieciešaams.Ar lielākiem novadiem tas ir vairāk iespējams,un cerēsim,ka iedzīvotāji nebūs zaudētājos.Piekrītu FUTS BOLAM. Atvainojos SVĒTAIS NAIVUMS,skolā mācītais sen piemirsies.
JABI,cik es saprotu,ka mazie paagasti jau tajos novados nekur nepaazudīs,tikai finansu līdzekļi koncentrēsies novadu domēs.Jāskatās,ko ievēlēt,vajag vēļēt gudrus,zinošus cilvēkus,tādus kuriem novada iedzīvotāji uzticas,un zina,ka naudiņa neaizies kabatās.Kā tu domā,119 pašvaldības ar visu to lielo administratīvo aparātu taču bija par daudz?
Anders, iedzīvotāju skaita izmaiņas NAV galvenais novada vai reģiona izaugsmes rādītājs. Pēc Jūsu loģikas varētu teikt, ka arī Lietuvā un Igaunijā ir bijusi lejupslīde. Iedzīvotāju skaits samazinās pat Vācijā, bet tāpēc nevar apgalvot, ka dzīves līmenis tur ir pasliktinājies. No 48 Eiropas valstīm iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir palielinājies 28 valstīs, bet samazinājies 20 (avots: CIA World Factbook (2018)). Reģiona izaugsmi raksturo tieši IKP uz 1 iedzīvotāju. Sekojot Jūsu norādītajai saitei (IKP reģionos) tas ir uzskatāmi redzams. Pēdējos gados ir palielinājusies gan iedzīvotāju reālā darba samaksa, gan arī vispārējā apmierinātība ar dzīvi. Tā ir oficiālā statistika un tai var neticēt, bet, kā jau teica Melānija, nevar neredzēt, ka novados ir notikušas pozitīvas pārmaiņas.
Godātā Melānija, Jums noteikti taisnība par novēroto piemēru. Man vienīgi žēl, ka tāda pat situācija ir praktiski (ja ne pilnīgi) visās Latvijas pašvaldībās. Ka naudas nepietiek. Un visa teritorijas pilnveidošana un citi redzamie attīstības procesi daudzviet notiek vien, galvenokārt par Eirofondu naudas finansējumu. Bet, lai kā arī tas nebūtu, tas diemžēl neatspēko faktu, ka lielākā problēma nav vis pašvaldības teritorijas lielums, bet gan attālinātība no centra - no Rīgas... Bet - noteikti neapstrīdu, ka arī kāda robeža varēja būt grozāma...
Godājamais, Futs Bols! Par kopējām iedzīvotāju skaita pārmaiņām Jums, protams, taisnība - tā ir visas austrumeiropas problēma. Faktiski visa AE ir kļuvusi par Eiropas perifēriju ar teritorijas attīstības salīdzinošām problēmām. Izņemot PL un EE, ja mani atmiņa neviļ. Par rādītājiem... Es negribētu būt izskatīties uzstājīgi kategorisks.... Jūs, protams, varat piedāvāt citu labāku rādītāju. Tomēr mums vajadzētu izšķirt iedzīvotāju labklājības attīstību un teritorijas attīstības procesus. Tieši iedzīvotāju skaita pārmaiņa ir summējošais rādītājs, kas raksturo, vai teritorija ir pievilcīga iedzīvotājiem gan ienākumu gūšanas, gan dzīves iekārtojuma, gan pievilcības ziņā. Un teritorijas atstāšana liecina, ka vai nu tur kaut kas nav kārtībā ar veselības aizsardzību vai ar pievilcību dzīvei- nav darba, nav skolas, nav klubu, nav kaut kā cita. Lielāks iedzīvotāju skaits vienlaikus ir potenciāls ekonomikas produkta radīšanai teritorijā un arī teritorijas uzturēšanai "atnestiem" nodokļiem. IKP uz iedzīvotāju raksturo iedzīvotāju potenciālo labklājību. Bet teritorijā radītais IKP - kopējo teritorijas ekonomisko jaudu un iespējas. Tās ir saistītas, tomēr ne viennozīmīgi saistītas parādības. Individuāli cilvēki var dzīvot labāk, tomēr teritorijas uzturēšanai un tālākai labiekārtošanai līdzekļi arvien vairāk var pietrūkt. Un iedzīvotāju skaita samazināšanās var nozīmēt sliktāklus ceļus, sliktāku veselības aprūpes un izglītības pieejamību.
Jāizšķir arī relatīvā un absolūtā attīstība. Ja kopējais ekonomikas produkts teritorijā samazinās tikai relatīvi, attiecībā pret citām teritorijām, tas nav labi, bet vēl nav arī kritiski. Ja tas sāk samazināties arī absolūtā izteiksmē - tas jau ir katastrofas priekšvēstnesis. Šādās kategorijās vērtējot - Latvijā ir sliktiu, bet it kā nav pavisam katastrofāli - visos statistiskajos reģionos radītā pievienotā vērtība absolūtā izteiksmē ir pieaugoša - gan faktiskajās, gan salīdzināmās cenās. Vienīgi Pierīgā tā 10 gadu laikā augusi par 45 % salīdzināmās cenās, kamēr Latgalē tikai par 1%, Kurzemē - par 6 %, Zemgalē - par 10, Vidzemē - par 11. Latvijīa vidēji - par 20%. Un tam ir cieša saistība ar iedzīvotāju skaita pārmaiņām.
Ja par EE un LT- ... Patiesībā arī tur ir tieši tādas pat iekšējas reģionu attīstrības problēmas kā Latvijā. Atšķirība ir tā, ka šajās abās valstīs ir straujāki kopējās izaugsmes tempi, kas visticamāk (neesmu vēl pētījis) arī reģionos ļauj uzrādīt straujākus par Latviju pieaguma tempus.
Un - vēl pabeidzot. Nevienā teikumā neesmu apgalvojis, ka Latvijā cilvēki ar katru gadu dzīvo sliktāk. Visticamāk, ka nav arī nevienas tādas atsevišķas teritorijas, kur reālie iedzīvotāju ienākumi nepieaugtu. Un tas ir labi. Tas ir mūsu visu ieguvums. Tomēr nevajadzētu neievērot, ka EE un nu jau arī LT kaut ko dara labāk un pareizāk - viņu izaugsmes tempi ir strauji labāki - rezultātus var lieliski redzēt lieliskajos J.Hermaņa gatavotajos grafikos. Starp mums nu jau ir laikam (ja atmiņa neviļ) jau kādas 4 ES valstis. Bet ne jau par to šeit bija pamatruna - es sākotnēji teicu, ka perifrialitātes faktors Latvijas teritoriālo vienību attīstībā ir ar būtiski lielāku ietekmi par šo teritoriju lielumu. Un ka VARAM dokumentā izmantotais rādītājs ir pilnīgi neatbilstošs viņu nosauktajai analizētajai parādībai. RĪGA UN PIERīGA JOPROJĀM ATTĪSTĀS STRAUJĀK par visiem pārējiem LV reģioniem. Gan ekonomiski, gan apdzīvotības aspektā. Bet labi, ka arī citur ir izaugsme!!! Katrā ziņā - atvainojos par uzstājību, ja kādu negribot (izņemot tos VARAM ļaudis, kas klaji maldina sabiedrību) esmu aizskāris.
Anders, VARAM infografikā "Reģionālā politika 2021.-2027. gadam - pamats investīcijām teritoriju attīstībai" redzams, ka Rīgas reģions ir vienīgais, kurā IKP uz valsts IKP pret 1 iedzīvotāju 10 gadu laikā ir samazinājies, bet Jūs lieliem burtiem rakstāt, ka "RĪGA UN PIERīGA JOPROJĀM ATTĪSTĀS STRAUJĀK par visiem pārējiem LV reģioniem". Tad kurš šajā gadījumā maldina sabiedrību - VARAM vai Jūs? Jā, Igaunija un Lietuva mūs ir apsteigušas pēc IKP uz 1 iedzīvotāju, kas izteikts PPS, bet mēs ar 69% no ES vidējā rādītāja esam apsteiguši Bulgāriju (51%), Horvātiju (63%), Rumāniju (65%) un Grieķiju (68%). Un turpat ir Polija (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārija (71%) un Slovākija (73%). Pamazām dzīve iet uz augšu, un mēs, latvieši, nekad agrāk neesam tik labi dzīvojuši kā tagad.
Iespējams, es patiešām neesmu pratis precīzi izteikties. Pa punktiem. (1) VARAM infografikā "Reģionālā politika 2021.-2027. gadam..." izmantotais rādītājs "IKP pret 1 iedzīvotāju" NAV PIEMĒROTS RĀDĪTĀJS reģionu attīstības tempu salīdzināšanai. Tas raksturo vien nosacītas reģiona iedzīvotāju ekonomiskās produktivitātes salīdzinošo dinamiku. Bet neiekļauj iedzīvotāju skaita pārmaiņas. Šajā infografikā pareizais secinājums pie šī grafika būtu apmēram šāds: "Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas perifērajos reģionos salīdzinoši straujāk pieaugusi ekonomiskā produktivitāte, rēķinot kā IKP uz 1 reģiona iedzīvotāju, tomēr atšķirības kopējā ekonomikas izlaidē." (2) No manis iepriekš jau minētās CSP datubāzes tabulas var samērā vienkārši izrēķināt, ka laikā no 2006.gada līdz 2017. gadam tikai Pierīgas un Latgales reģionos ekonomikas izaugsme bija straujāka nekā Latvijā vidēji - 43% un 13 %, attiecīgi - salīdzinot ar Latvijas 11%. Rīgā tas bija 6%. Bet, ja vērtē pēckrīzes laika posmu no 2010. līdz 2017.gadam, tad tikai Rīga un Pierīga spējušas uzrādīt straujāku izaugsmi par Latvijas vidējo rādītāju - 27% un 43%, attiecīgi - salīdzinot ar Latvijas 25%.
Kā redzams, ļoti daudz kas atkarīgs no salīdzināšanai izvēlētajiem gadiem. Rīgā bij dziļākais kritums iepriekšējā krīzē, un strauja izaugsme pēc tās, kas joprojām turpinās. Kamēr Kurzeme, Zemgale un Latgale pēc krīzes faktiski stagnē ar 2 reizes zemākiem par Rīgu izaugsmes tempiem.
(3) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē (2009.-2020) samazinājies visos reģionos. Tikai dažos padsmit (dominējoši - Pierīgas) novados tas pieaudzis. Vidzemē, Kurzemē, Latgalē tas samazinājies par 32%, 35%, 39% attiecīgi, salīdzinājumā bar Latvijas vidējo rādītāju 28%.
(4) Pie šiem rādītājiem nekādi nevar teikt, ka perifērie reģioni būtu auguši straujāk par Latvijas vidējo. Ir tieši otrādi. Atšķirības starp centru, ko veido Rīga un Pierīga, un perifēriju (visi pārējie reģioni) pēdējās desmitgades laikā turpina palielināties. Iespējams, nu jau neatgriezeniski. Ar šo ATR procesu esam pazaudējuši vēl vismaz 3 gadus attīstības virzības mainīšanai.
Mums gan tāds citiem nogurdinošs dialogs sanācis, godātais Futs Bols, par ko lūdzu piedošanu. Tomēr, pārpratumu novēršanai, laikam jau vēl jāatkārto, ka mums nekādi nav domstarpības par to, ka Latvijā iedzīvotāji kopumā sākuši dzīvot labāk - LV DZĪVO arvien LABĀK. Tomēr jāieskatās, ka LT kaut ko labu pie sevis izdarījuši , un lietuviešu dzīves līmenis pēdējo 4-5 gadu laikā pieaug strauji, salīdzinājumā ar mūsējo. Ja agrāk mēs vienmēr bijām blakus - virs BG un RO, un apmēram blakus PL, bet visai krietni aiz EE, tad LT tagad palēkusies līdz EE, bet LV kaut kādu iemeslu dēļ palikusi relatīvi tajā pašā ranga rajonā... Un tas liek padomāt, ko mums vajadzētu darīt labāk. Varbūt publicitāti nule kā guvušais policijas formas tērpu iepirkums ir pietiekams indikators? Uz Tamuža un Zakatistova tiesas procesa fona - kā viens par dažiem desmitiem tūkstošu bija gatavs pirkt un otrs pārdot Latvijas valsts premjera posteni - tā laikam taču tās sarunas vēstīja, ja pareizi atceros....
Valsts prezidents izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien
-
1
VIDEO: Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis meņģējas pašvaldības tiešsaistes sēdē
Video
4
VIDEO: Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis meņģējas pašvaldības tiešsaistes sēdē
-
![]()
2
Kad cilvēki patiesībā izgudroja apavus? Zinātnieku atbilde nav vienkārša
Kad cilvēki patiesībā izgudroja apavus? Zinātnieku atbilde nav vienkārša
-
3
Kļimenko par okupantu triecienu bērnu slimnīcai: "Novācam gruvešus, lai cilvēkiem dotu gaisu. Ir jau divi mirušie"
2 Video
Kļimenko par okupantu triecienu bērnu slimnīcai: "Novācam gruvešus, lai cilvēkiem dotu gaisu. Ir jau divi mirušie"
Skatīt vairāk