Alkohols ir narkotika un atrodas veikalos pirmajās un redzamākajās vietās un Latvijas sabiedrība ir tik bezatbildīga, ka atļauj saviem bērniem, kaimiņbērniem, pusaudžiem, jauniešiem iet garām šai indei un dzīves posta veicinātājam. Statistiski Latvijas jaunieši ieņem pirmās vietas Eiropā ar saviem piedzeršanas gadījumiem
"Kādēļ cīņa ar alkoholu ir tik gļēva un nevarīga? Ja noliegšot šnabi, brūvēšot kandžu, saka vieni. Ak, kungi, noliekiet tak tos kandžas brūverus uz viena sola ar vismagākiem noziedzniekiem - kādi viņi jau arī ir - noliekat viņu zem sabiedrības boikota un aizslēdziet krogus droši, un tad redzēsim, vai LATVIJA celsies vai viņa grims? Man liekas, ka viņa celsies!.... Ar alkoholu mēs ejam uz bezdibeni....kas pabalsta alkohola uzplaukumu, pabalsta tautas bojāiešanu" /Anna Brigadere/
Lietojot alkoholu, labākie vīrieši, mīlošākie tēvi un mātes, centīgākie strādnieki un tiesiskākie pilsoņi, kļūst par sliktākajiem vīriešiem, nelaimīgākajiem vecākiem, bezatbildīgākajiem strādniekiem un likumpārkāpējiem. Nevienu cilvēku alkohola lietošana nav darījusi gudrāku, laimīgāku un veiksmīgāku. Gluži otrādi, alkohola lietošana ir padziļinājusi jebkuru citu krīzi cilvēka dzīvē, kā rezultātā pētījumi un statistika uzskaita tādas sociālas sekas kā vardarbību, dažādas slimības un traumas, kas iegūtas alkohola lietošanas rezultātā, nāves un pašnāvības gadījumus, avārijas uz ceļiem, ugunsgrēkus, dažādus noziegumus
Nu kur ta bez slimā idiota kreacionista. Kā raksts par alkoholu, tā tas idiots klāt. Nav grūti dzīvē visu laiku sēdēt pie datora un gaidīt rakstu, kur ir ietverts vārds - alkohols?
Un rakstīt simtiem komentārus tu uzskati par baigo jēgu dzīvē? Tas skaitās jēdzīgi pavadīts laiks? Kopš kura laika? Domā kāds lasa tos tavus stilbos memuārus. Ieliek - zīmi un dzīvo tālāk. Tu esi sūdīgāks par jebkuru alkānu.
es nerakstu, es citēju. Ja kādam lasītājam ir problēmas ar izlasīto, tad pretenzijas pret Kārli Ulmani, Brigaderi, Apsīšu Jēkabu, kuri alkoholu uzskatīja par narkotiku un postu mūsu tautai un šajā ziņā es viņiem piekrītu. nedz kāpēc, kur ir runa par alkoholu, vienlaikus ir ziņas par traģēdiju, likumpārkāpumiem, slimībām un nāvi.
Trešais Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis (1881-1944) 1929.gadā uzrunāja jaunatni: „Mēs šodien izcīnām kauju visā Latvijā pret alkoholu. Pret šo mūsu lielāko valsts iekšējo ienaidnieku mēs cīnāmies jau sen. Reiz šis mūsu valsts iekšējais ienaidnieks tiks iznīcināts. Kur pamats tādai pārliecībai? Pamats ir tanī apstāklī, ka mēs tagad ejam jaunus kultūras ceļus, ne tos ceļus, kurus rādīja vecās valdības, dibinot krogus katrā ceļmalā. Mūsu jaunā kultūra mūs ved pretim labākai, skaistākai nākotnei. Viens no šķēršļiem, kas kavē mums sasniegt skaistāku nākotni - ir alkoholisms. Katram zināms, kādu postu tas dara. No mana amata prakses varu liecināt, ka alkoholisms vistiprāki attīstās tur, kur mazāka izglītība, un tā ir Latgale. Neaizmirstat alkoholisma radošo postu, ņemāt dalību cīņā pret to, paši no tā izbēgat, lai arī jūs kādreiz nesaslimtu ar šo grūti ārstējamo slimību. Esat lepni uz to, ka varat teikt - es nedzeru un nekad nedzeršu alkoholu. Runāt par alkohola postu, par to ļaunumu, ko atnes sabiedrībai alkohola lietošana, - būtu lieki, jo katrs to redz, bet tomēr jārunā un atkal jārunā, jo tik liels
ļaunums, kā žūpība, kas laiduši tik dziļas saknes mūsu tautas dvēselē nav tik viegli izraujams.”
Viljams Sandeijs (1862-1935), amerikāņu 20.gs. ievērojamākais evaņģēlists, uzskatīdams alkoholu par Dieva lielāko ienaidnieku un sātana labāko draugu, izteicās: “Es esmu mūžīgs un bezkompromisma ienaidnieks alkoholisko dzērienu biznesam. Esmu sitis un sitīšu šo nosodāmo, netīro un puvušo biznesu ar visu savu spēku. Kad man bija sešpadsmit gadu, es saņēmu traģisku ziņu, ka viens no maniem vistuvākiem radiniekiem mirst no alkohola izraisīta aknu vēža. Es atceros savu vizīti pie viņa slimnīcā. No agrāk specīga vīrieša bija palicis tikai skelets, pārvilkts ar “spokam” līdzīgu, bālu ādu, tik tikko varēdams parunāt. Mans lēmums nekad nepieskarties alkoholam bija kā iecirsts akmenī. Es gadiem ilgi studēju Bībeli un sapratu, ka esmu pieņēmis pareizo izvēli.”
Augusts Dombrovskis (1845-1927), izcilākais latviešu mecenāts, mācīja atturēties tautiešus no dzeršanas un veidoja latviešos atziņu, ka atturība ir vērtība. Par vienu no visļaunākiem strādnieku ienaidniekiem un to labklājības postītājiem Augusts Dombrovskis atzīst alkoholu, un tāpēc itin visur viņš vēršas pret šo ienaidnieku, to padzīdams no visiem sabiedriskajiem pasākumiem, kuru celšanā un izveidošanā viņš piedalās. 1900.gadā vidū Mīlgrāvī uzbūvēja t.s. Zaļo skolu un bērnu dārzu, kur bērni mācījās, audzēja un kopa puķes, augļu kokus un krūmus. Vērojot lielo postu un nabadzību, kādu postu nodara alkohols mīlgrāviešiem, 1903.gadā iestāde tika pasludināta par atturības biedrību „Ziemeļblāzma”, kas kļuva par labu paraugu citiem ļaudīm Latvijā, kuri saprata, cik daudz nelaimju latviešiem nesusi pārmerīga alkohola lietošana, ko visādā veidā veicinājusi cariskā Krievija. 1905.gadā biedrība iesniedz Krievijas valdībai petīciju un lūdz aizliegt reibinošu dzērienu pārdošanu un tirgošanos ar tiem un vismaz trīškārt pacelt cenas alkoholam.
Rīgā māte piekauj savu desmit gadus veco meitu - asinsizplūdumus uz bērna ķermeņa konstatē skolā
Pievienot komentāru
Populārākais šodien