mana mazmeita "Mezzo" klausījās jau no mēnešu vecuma. Gāju uz operu, kad paaugās. Ne brēca , ne kvieca. Tagad, 14 gados zināšanās par mūziku , mani pārspēj.
Atvainojiet, man nav daudz laika. Neizlasīju visu rakstu, tikai virsrakstu. Bērni jau izauguši līdz 11 un 13 gadiem. Bet tik un tā, tas bija un būs mūsu, kā vecāku, idiotiskais optimismisms, kuru bijām mantojuši no savas saulainās 80to gadu bērnības. Kad pirmo reizi paņēmām viņas līdzi uz baletu, kurā abas aizmiga, ( 1,5 un 2,5 gadi), un tad vēlāk uz kādu Operu, kad sapratām beidzot, ka mēs kā vecāki esmam jefiņi! Ir jau arī īpaši izņēmumi, bet es vēl joprojām baidos savus bērnus tur vest. Un kad esmu viena ar vīru, operā, baletā, teātrī, man nav tik žēl sevis, kā tos vecākus.
Jā,no sākuma mums bija indigo bērni,tad hiperaktīvie,tagad topā autisti....kādi būs nākošie?Paldies dievam,sāk kautkas mainīties,jo parādās vārds neaudzinātība,arī vecāku....
Interesanti komentari.Dazi raksta ,ka citiem riebjas citu berni,bet -pilnigi japiekrit,ka visur tiek nemti lidzi berni ,ipasi stundas ,kad bernam butu veseligak pagulet dienvidu nevis vazaties matei lidzi lielveikalos,kur berni demonstre savas emocijas ,tapt ari koncertos.
Latvijā vienmēr bijusi kulturāla sabiedrība, kurai pamatā audzināšana ģimenē. Akli skrienot pakaļ rietumu masu kultūrai, esam pārņēmuši sliktus paraugus. Kaitinošākā ir am" popkorna(ne) kultūra", kas izslēdz kino kā nopietnu mākslas nozari. Popkorna pārdošana ienes kinoteātru īpašniekiem lielākus ienākumus, nekā filmu izrādīšana. Tā, protams, ir patērētāju sabiedrības degradācija.Pie neaudzinātības un "prastuma"pieder mazu bērnu iesaistība tiem nepiemērotos pasākumos, arī gulšņāšana parkos , zālājos un puķu dobēs,vietu nedošana vecākiem cilvēkiem . Tas viss ir audzināšanas trūkums un pārprasta brīvība, kas padara nebrīvus cilvēkus, kuram tas viss jāpacieš. Žēl, ka Latvijā tik maz gara aristokrātu. Varbūt vēl kādu tas satrauc?
Arī uz bērniem paredzētiem koncertiem zīdaiņi nav jāņem līdzi! Mēs braucam ar skolas bērniem, tiem, kam tas interesē. Bērni ir sagatavoti, zina, kā uzvesties. Bet visu koncerta laiku jāklausās zīdaiņu brēkšana, divgadnieki - trīsgadnieki skraida pa ejām turpu šurpu, kādu citu vecāks izved ārā (nu labi - varbūt vajag uz tualeti - bet kāpēc jāved atpakaļ skaņdarba vidū?). Mēs izstāstām, ka koncerta beigās vispirms no skatuves noiet orķestris, un tikai tad skatītāji - bet kāda jēga, ja visi pārējie kā traki metas ārā no zāles, pat nesagaidot, kamēr beigsies aplausi?
Klasiskās mūzikas vietā bērnu raudas: vai mazi bērni ir jāņem līdzi uz koncertiem?
Pievienot komentāru
Populārākais šodien