Viss jau būtu labi, tikai par ierakstu ka Latgale piedalās -vairāk nekā arī nav. Nevienas pašas bildes! Ārzemnieki ir bijuši kā izskatās, bet Latgale nē. Varbūt ka mēs vairs nēesam Latvijas daļa? Maz ka gājienā kā lopus ar tizliem komentāriem dārgā māksliniece Lūriņa apveltīja un maurodama dzina iet ātrāk, kaut gan jau tā brīžiem skriet vajadzēja, pat vienu pašu bildi ar uzrakstu ka Latgale arī piedalās taču varēja uztaisīt. Par gājienu kopumā ir palicis tikai rūgtums dvēselē.
Tie ir svētki tik tiem kas prot dejot un dziedāt. Man skolas dzied stundā parasti dziedātnepratējus lika aizmugurējos solos, tie bija puse klases un sevišķi zēni. Secinu ka pusei sabiedrības kuriem nav ne muzikālās dzirdes ne balss şie svētki ir tikpat kaitinoši kā sievietei futbols.
Kāpēc netiek dzēsti rupjie, naidīgie komentāri? Neviens ar varu nespiež skatīties šo pasākumu ( un droši vien jau neskatās arī ), tad arī nebūs jāraksta tādas preteklības, pēc kurām intelekts kā uz delnas.
Padomju gados bija tie saucamie "Dziesmu svētki pēc pusnakts".
To zināja gan skatītāji, gan dalībnieki. Noslēdzās "oficiālā daļa", un tad sākās "sadziedāšanās", kur neviens nespēja izkontrolēt, kurā stūrī kas sākās. Bet kā arī tas nebija, diriģenti palika, un tautai svarīgākās un mīlētākās dziesmas izdziedātas tika.
Tagad jau arī daudz kas notiek pēc tam, kad viss oficiāli ir beidzies, bet tas ir citādi, tam vairs nav zemteksta.
Dziesmu svētki bija ne tikai viena no stīgām, kas ļāva pārdzīvot okupāciju, tad bija pamatīgs striķis.
Lai, kā tos svētkus centās pataisīt padomiskus, mazināt to nozīmi, kropļot repertuāru, nekas neizdevās.
Man kaut kur ir pazudusi vai izmesta ārā 1973.gada Dziesmu svētku dalībnieka nozīmīte, kur centrā liels uzraksts PSRS 50 un mazītiņiem burtiņiem apkārt pa riņķi - Dziesmai 100.
Sāc ar to, ka pats papēti vismaz Vikipēdijā pieejamo tabulu "Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs". Tur ir tautas skaitīšanas dati kopš 1897.gada.
Varēsi papētīt, kurš kur muka un kurš brauca šurp, un kad viss notika.
Sākums ļoti iespaidīgs un saviļņojošs.
Pirmkārt, jau iespaidīgais dalībnieku skaits.
Ļoti laba ideja bija dot iespēju pēc gājiena dalībniekiem izpriecāties speciāli viņiem sagatavotā koncertā. Tāda laba un pārdomāta svētku ieskaņa.
Uz Sibīriju cara laikā aizmuka apgūt zemes ne mazāk kā uz Īriju. Simti tūkst. Vēsturnieki nemīl šo info izplatīt, ka latvieši Krievzemē saskatīja laimes zemi.
FOTOREPORTĀŽA: ar kolosālu enerģiju Rīgu piepilda 1902 Dziesmu un deju svētku kolektīvi
-
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
- 6
- 7
-
Atpakaļ uz rakstuPievienot komentāru
Populārākais šodien
-
1
"Par saviem grēkiem man vēl būs jāatbild" - ekskluzīva saruna ar Mairi Briedi un viņa Jūliju
Video
Intervija
"Par saviem grēkiem man vēl būs jāatbild" - ekskluzīva saruna ar Mairi Briedi un viņa Jūliju
-
2
Zināms, kas ir Katy Tindemark bagātais un krietni vecākais mīļotais
Zināms, kas ir Katy Tindemark bagātais un krietni vecākais mīļotais
-
3
Mūziķes māsas Balanas: "Visa mūsu bērnība bija viens vienīgs rokenrols"
10 Foto
Mūziķes māsas Balanas: "Visa mūsu bērnība bija viens vienīgs rokenrols"
-
4
Linda Apse - Jāņa Jurkāna mīļotā sieviete. Atklāti par akadēmisko dzīvi un neprātīgo iemīlēšanos
123 Foto
Linda Apse - Jāņa Jurkāna mīļotā sieviete. Atklāti par akadēmisko dzīvi un neprātīgo iemīlēšanos
-
5
“Otras puses” līderim Normundam Pauniņam pie rokas jauna draudzene
85 Foto
34
“Otras puses” līderim Normundam Pauniņam pie rokas jauna draudzene
Skatīt vairāk