Bez lietām, tās kartītes ir pupu mizas. Kā jau teikts tur ierakstīja visus, kas devās uz ārzemēm, tos, kam cietumu nomainīja pret nosacīto, nejaušos lieciniekus u.t.t. A lietu ta nav. Pie tam čekisti nebija duraki, un kad valsts juka saprata, ietekmi var saglabāt tikai ar konfromātu, tad, kas tiem liedza vajadzīgās personas ierakstīt sarakstos? Bez kontroles žurnāliem un personīgajām lietām, šis saraksts ir pat kait;igs, ja kas.
Tik vienkārši jau nu nevarēs, pateikt: "Es tajos sarakstos neesmu..." Jāpapēta, kādus kolektīvus diriģējis..., kādus skaņdarbus atskaņojis...,u.t.t., u,t.j.Tad jau redzēsim, kurā maisā esam.
Jāsamierinās ar to, ka jebkura okupācijas laikā slavena un populāra cilvēka vārds var atrasties čekas maisā. Daudzmaz droši var justies tie, kurus aizliedza un vajāja.
Drošs nevar būt neviens.
Jautājums jau tomēr ir par kartiņās ierakstīto saturu. Vienam varbūt rakstīts , ka atteicies sadarboties, citam, ka neuzticams, vēl kādam, ka īpaši uzmanāms.
Tāpēc jau arī strādā komisija, lai kaut cik izvērtētu to sadarbošanās/nesadarbošanās pakāpi, atšķirtu ziņotājus no tiem, par kuriem vāca informāciju.
Diriģents Račevskis: mana vārda "čekas maisos" nav
Pievienot komentāru
Populārākais šodien