Fiziskās aktivitātes ir super, bet "sports", nu sorry, tas ir drusku pārspīlēti. Visu cieņu, ka var pacelt pāris gramus smagāku dzelzs gabalu (vai tamlīdzīgi sasniegumi), bet, ja godīgi, kuru tas interesē, izņemot ģimenes locekļus un tuvākos čomus (pieklājības pēc). Var sevi mierināt, ka jebkurš tāds rekords ir ne vairāk kā oficiāli fiksēts gadījums, bet dabā noteikti ir kaut kur kāds, kurš to visu var pārspļaut, tikai nav "sportists". Piem., ja nekļūdos, n-tos gadus atpakaļ Āfrikā nejauši izķēra skuķi, kura katru dienu laika taupības nolūkos uz skolu skrēja lielu gabalu, bet pēc tam viņu pataisīja par vieglatlētikas čempioni.
Sports ir tas, kas no ķermeņa uzturēšanas labā formā pārvēršas apmātībā un sevis mocīšanā, kā rezultātā veselība lupatās, un, pieļauju, ka psiholoģiski arī var būt problēmas par negūtiem panākumiem. p.s. Nekādā gadījumā negribu aizskart nevienu sportistu, cepuri nost par sasniegumiem. Bet pats uz sava piemēra arī zinu cik ir plāna robeža starp labu kondīciju un ilgspēlējošām traumām. Nu, tā kaut kā.
Svarcēlājs Plēsnieks labo Latvijas rekordu un izcīna ceturto vietu Eiropas čempionātā
Pievienot komentāru
Populārākais šodien
Skatīt vairāk