Jā, diemžēl, vairums mākslinieku, it īpaši gleznotāju, ir īstenībā dzīvē amorali izdzimteņi, kas iedomajusies, vai tā viņiem samācīts - ka mākslā nepastāvētu moralu ierobežojumu. Ta vietā - lai māksla kalpotu par augstako piemēru un aicinataju uz Moralo Vertību Skaistuma apbrīnošanu - māksla un mākslinieki vairuma ir pilnīgi samaitātas amoralas padibenes, un tas viņiem esot skaisti. Izņēmums ir, es ceru, Ikonu glezniecība, un varbūt kādi ļoti reti mākslinieki, kuri apzinās savu Moralās un Tikumības un Reliģiskās audzināšanas misiju!
... Jā, patiešām - tauta savā samaitātībā alkst pēc bulvāra un pornografijas, bet saprātīgu cilvēku un makslinieku misijai ir jābūt - vest viņus prom no ta bulvāra alkām, parādīt citu, ētisko idealu skaistumu, pāraudzinat samaitatos cilvēkus, - nevis kā Jūdasiem izmantot cilvēku samaitatību savu ienakumu gūšanai, jeb pārdoties par Jūdasa grašiem, un tad arī dzīvi biezi pabeigs kā Jūdass - apjēdzot sava padarīta bezjēdzīgumu un samaitatību..... tādiem vairs nebūs attaisnojuma - ne pie Dieva, ne pie Sabiedrības Dvēseles.
"Cepļa" autora Pāvila Rozīša dzīve: tiesa un mīlas četrstūris, kas beidzās ar divām pašnāvībām
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien