Man gribētos teikt - tam būtu jābūt abpusēji - lai mazbērni zinātu, ka vajag zvanīt, apjautāties, apsveikt utt., vecvecākiem tas jādara pašiem (jāzvana mazbērniem, sākot no pavisam maza vecuma, kad bērniņš tikko sāk saprast, ka tā ir oma, vai opis, kas zvana, kas apsveic), un tad būs atbildes reakcija.
Tas ir tik sarežģīti. Nesaprotu, kur Latvijā uzradušies o-piši, ome- blome.
Gribam būt smalki, vecmāmiņas, vecāsmātes neder. Man ome izklausās kā lamuvārds. Sauc kā tādu skuķi, bez cieņas, kā ātrāk atkratīties.Tāpēc nav mīļuma, nav vecmāmiņas. Audziniet savus bērnus paši, arī vasarās un nekladziniet, ka vecvecāki slikti. Vai vest uz pasākumiem ārpus mājas ir nepareizi? Labāk bakstīt mobilos?
Jā nu ko lai dara tie, kam darīšana ar mazu bērnu? Nu viņš/viņa taču ne par kādu naudu nevarēs izteikt vārdu vecāmāte, vecaistēvs, ja vel tikko sācis piestaigāt uz bērnudārzu. No vācu valodas palienētā "oma" un opis" tikpat viegli nāk mazajam pār lūpām kā "mamma". Nesatraucieties, vecāsmātes laiki atnāks, taču jau tagad varat mazajai atvasei pajautāt :" vai tu zini, kāds man vārdiņš"? Nē, man arī ir vārdiņš, tāpat, kā tev.
Bet bērni to attieksmi iemācījušies no saviem vecākiem. Sanāk apburtais loks. Tomēr es gribu nedaudz komentēt to vecumu, kad mazbērns uz ielas nenāk klāt, ja ir kopā ar skolasbiedriem. Jūs taču lieliski zināt, ka bērni ir visādi. Ja klasē ir kāds "atamans", kurš nosaka visu, tad, pilnīgi iespējams, ka bērns pat vislabāko nodomu vadīts, nevēlas dzirdēt, kā Pēterītis vai Ilzīte nievājoši visu klātbūtnē izsakās par viņa vecmammu vai vectēvu. Tāpēc bērns cenšas izvairīties no situācijām, kurās kādam no viņam tuviem cilvēkiem jānonāk "zem eksperta lupas". Saprotiet taču arī bērnus, pasveiciniet, pamājiet pa gabalu, bet speciāli neko neprovocējiet!
Elementāri: omīte un opītis ir mammas vecāki, bet vecmāmiņa un vectētiņš ir tēva vecāki. Kaut vai tāpēc, lai berni atšķirtu abas vecmāmiņas un vectētiņus. Omīte skan mīļi.
vecmamma bija milaka par mammu,jo vina nekad nekurneja ja kaut kas gadijaas, ja nebija uzklats, izdarits ka vajag utt.Nekad neraja un nekad nespieda est vai darit, ko berns loti negrib.Piemeram, skreja pagalma un atstaja vala skapi. Vecmamma bienkarshi aizvera to, bet mate taisija traci-no serijas "nekarigs skukis". Es domaju, ka ar milestibu un sapratni, nerajoties par niekiem berni vairak miles savus raditajus. Kadreiz jau berni izsaug par pieaugushajiem. To nevajag aizmirst.
taisni otradi- omas, opji ir teeva vecaki, bet vectevs un vecmamina ir mates vecaki. Padomajiet kapeec. Tagad tas gan viss sajucis un katrs sauc ka grib.
Tas vienkārši nozīmē, ka vecmamma bija gudra sieviete, jo cilvēks visu mūžu mācās dzīves gudrības. Nevienam reizē ar bērna piedzimšanu netiek iedoti pareizie audzināšanas noteikumi. Un, iespējams, ka tā vecmamma savus bērnus audzināja daudz stingrāk, bet dzīves laikā saprata, kas ir galvenās vērtības, un kas ir mazsvarīgi. Tikai praksē viņa to varēja parādīt pieskatot mazbērnus.
Vecvecāku uzdevums ir lutināt, bet ne ar naudu! Tikai vecākiem jāatceras tas laika limits. Bet, ja bērns tiek uzkrauts vecvecākam, kamēr paši strādā ārzemēs, tad ir traki, bērnam vairs nav ne vecāki, ne īsti ome, jo šai jākļūst stingrākai . Katrai paaudzei ir sava vieta un sava funkcija.
Savus bērnus lai audzina vecāki paši, es tur nemaisos. Par mazbērniem priecājos, omes jau tāpēc ir lai viņus lutinātu un vienkārši mīlētu tādus kādi viņi ir. Ar savu klātbūtni neuzbāžos, paši atnāks, kad sagribēs un samīļos.
Omei bērni nav jāaudzina, omei bērni ir jāmīl, lai viņi izaug par laimīgiem cilvēkiem, tad arī bērni gribēs pavadīt laiku ar vecvecākiem. Tas pats arī attiecas uz vecākiem. Nekad nesapratīšu tos cilvēkus, kas bērnus mēģina audzināt - lasīt morāli, pazemot, ar žagariem pērt, spiest kaut ko darīt. Vislabākais veids, lai izaudzinātu laimīgu bērnu ir savs piemērs un mīlestība, tad bērnam nebūs vajadzīga nauda, gadžeti, lai sajustos kaut cik vērtīgam apkārtējo acīs.
Nezinu, nezinu... No manu mazmeitu mutes esmu vecmāmiņa. Nebija ienācis prātā, ka nevarēs izrunāt. Tas skan tik mīļi" vecmāmiņ". Sirds iesilst. Domāju, ka tas ir arī audzinoši.
Jauki. Latviešu valodā nešķiro tēva māti no mātes mātes, kā tas ir zviedru valodā, kur attiecīgi ir farmor un mormor. Nu kad jau, tad jau.:)) Nākamais solis ir iemācīties perfekti izteikt : popokatepetls. Tiem, kam ar "l" izrunu ir pagrūti, iemācīties pantiņu:" liptin lipa liepu lapa pie manām villainēm":))
Reāla problēma - vecvecāki izlutina mazbērnu. Vecākiem piekāpties vai gluži otrādi?
Pievienot komentāru
Populārākais šodien