tikai vēlās 10 mēn, jāprasa, ko darīja audžuģimene? sapratu, ka pirms tam tur viņas bija ... manas paziņas paņēma puisīti, viss sarkanos punktos-tā esot kaut kāda tur slimība, dibens sarkans-arī slimība iedzimta. tipa-neņemiet viņu! pēc pus gada pārgāja. sapratām, ka dzemdību laikā bērns vienkārši bija saskrāpēts saknaibīts līdz ārprātam, jo māte narkomāne, ko ar tādiem ņemsies! un vēl-tādi bērni neraud-vini zina, ka neviens pie viniem nepienāks, autiņus nemainīs, lai sūt .. tā visa slimība, neuzmanība, vienaldzība bērnunamos
Nesaprotu,kā audžuģimene varēja tik vienkārši bērnus atdot tālāk?Es savulaik izvēlējos būt par aizbildni,nevis adoptēt tikai nepārtraukta,nevis vienreizīga [un nepietiekoša]materiāla nodrošinājuma dēļ,taču zēnu mīlēju un mīlu joprojām kā savu dēlu.
Gadus 25 atpakaļ tas notika daudz ātrāk ,berni jagaida nebija ,jāgaida bija tiesas sede ,tagad ,manuprat, ir izveidots bernu tirdzniecibas bizness ,protams ,likumigi un pamatoti !
tā tas diemžēl ir... daudz kas ir atkarīgs arī no bāriņtiesas! Palasot šādus rakstus un atsauksmes,saprotu,ka Rīgas bāriņtiesa visu "velk garumā". Mūsu pilsētas bāriņtiesa centās visas pirms un pēc adopcijas formalitātes nokārtot maksimāli īsā laikā,jo likumā ir rakstīts laiks "...līdz 6 mēnešiem",šajā gadījumā-ģimenes izpēte pirms adoptētāju statusa piešķiršanas. Mums no pieteikuma iesniegšanas līdz adoptētāja statusa iegūšanai pagāja apm 4 mēneši. Mazuļu rindā gan jāgaida diezgan ilgi,jo kārtējās formalitātes traucē ātrāku vecāku un bērniņu satikšanos. Mūsu gadījumā arī bija tā,ka māte jau bija atteikusies no bērniņa jau pie dzemdībām,bet pēc likuma pēc 6 nedēļām viņai jāraksta vēl viens iesniegums,ka viņa tomēr nav pārdomājusi un joprojām atsakās,pēc tam tiesa,kas atņem viņai aizgādnības tiesības un tikai pēc tā bērniņš kļūst juridiski brīvs un var sākt kārtot adopcijas procesu... žēl,ka lielākie cietēji no šī visa ir tieši maziņie :(
10 gadus atpakaļ adoptējām 2 gadus vecu puiku.Laiks ir pagājis, daudz kas mainījies.Mums neviens nekādu bērna kopšanas atvaļinājumu nedeva, darbā biju speciāli iekrājusi atvaļinājumu 1 mēnesi, un mana jaukā priekšniece nāca man pretī, kad atvedām puiku mājās, tad mēnesi biju ar viņu kopā mājās.Ar bērnudārzu paveicās, jo adoptēto bērnu bez rindas paņēma.Tad arī bija tikai vienreizējs pabalsts pēc tiesas lēmuma.Labklājības ministrijā mums iedeva visus dokumentus kas bija zināms par bērnu, arī 10 dienu laikā no pirmās tikšanās bija jāpasaka JĀ VAI NĒ.Man arī liekas drausmīgi, ka bērns kopš'pirmās dzimšanas dienas bija bērnu namā, bet juridiski brīvs viņš bija tikai 2 gados. Bērna intereses šai procesā NETIEK ievērotas, tā juridiskā birokrātija ir vienkārši murgs, kas salauž daudzu bērnu dzīves un mazina viņu iespējas būt veseliem un normāliem bērniem, jo tai vecumā kā mēs visi zinām cik ļoti irvajadzīga vecāku mīlestība.
Mani ļoti nokaitināja SPICKAS komentārs-kā audžuģimenes varēja atdot bērnus!!!!Ja bērns tiek adoptēts, tad vecāki uzņemas atbildību uz visu mūžu par bērnu, arī juridiski bērniem ir tiesības būt mantiniekiem u.t.t., audžuģimenē tas nav, un neviens neliedz mīlēt Tev to bērnu audžuģimenē, bet adoptējot Tu apliecini kas VIŅŠ IR TAVS, UN TIKAI TAVS, audžuģimei vienmēr jābūt gatavai ka kāds tomēr var būt stiprāks garā, un gribēs adoptēt bērnu. Griez kā gribi,audžuģimene tas ir darbs...
Visur bardaks. Tikai savāds likās tas izbrīns, ka adoptētiem bērniem nav priekšroka ārstniecības jomā un jāgaida vispārējā kārtībā 3.mēnešus vai jāiet par savu naudu. Jā, tā ir. Tieši tā jau tās 3.mēnešu rindas rodas, ka prioritāte ir tam, tam un vēl tam. Visi mēs tā kaudamies ar izmisumu gaidām, visi maksājam savu naudu, ja vajag ātri!
Ar steigu ir jamaina likumi. Piem., Vacija gimene bernu sanem uzreiz dzemdibu nama, ja mate no vina atsakas (tas, protams, gadijuma, kad jau grutniecibas laika atrod adoptetaju)
Neesmu nekad ne no viena dzirdējusi, ka bāriņtiesa kādam palīdz- īpaši bērnam. Pieaugušajiem tā ir pazemojoša iestāde, bērniem viņu attīstību kavējoša. Bāriņtiesas ierēdnieciskas darbības ir krimināli sodāmas. Tur neviens neko nezina, katram savas intereses. Ja kāds normāls cilvēks strādā, tas drīz ir pretrunā ar iestādes darbību. LŪDZU, SAUDZĒJIET LATVIJAS BĒRNIŅUS!
Audžuģimenei bērna aprūpe ir darbs par ko tai maksā. Bērnu tajā var ievietot nakts vidū un izņemt tiklīdz bērnam radušies atbilstoši apstākļi ģimenē vai bērnu adoptē. Bieži vien audžuģimenē vienlaicīgi ir 6 dažādi bērni. Protams, audžuģimene var adoptēt bērnu, kurš kļuvis juridiski brīvs, bet tad mainās tās statuss un naudu par bērna aprūpi valsts vairs nemaksā, un ne katrai audžuģimenei ir tāda rocība, lai pilnībā apgādātu vēl vienu bērnu. Tajā jau ir tā sāls, ka ir ģimenes, kuras uz laiku spēj parūpēties par mazuļiem un viņus nevajag ievietot bērnu namā.
Parakstos zem katra raksta teikuma!!!!! Tieši tā tas viss notiek.
Un, jā, ģimenei adoptēta bērna "dabūšana uz kājām", izmaksā ļoti daudz. Un tai, kas te sprēgā par to, ka visiem rinda ir kopēja un tas ir normāli, ka adoptētam bērnam nav priekšrocību, ir jāsaprot, ka mazulim, kam biloģiskie vecāki pūrā līdzi devuši veselu virkni attīstības traucējumu, bet jurisdiskie procesi aizkavējuši efektīvu problēmu medicīnisko risinājumu, būtu jābūt zaļajam koridoram pie visiem ārstiem. Tas nav bonuss, tā ir visas sabiedrības atbildība - šie vecāku negribētie bērni. Cita lieta, ka adoptētāju ģimene grib un spēj darīt vairāk, lai bērns panāktu savus vienaudžus attīstībā. Vari iedomāties, cik dvīņu ģimenei izmaksā ikmēneša vizītes pie osteopāta vien! 60 eur par bērnu! Toties tu redzi, kā mazais kļūst stiprāks, kā pirmo reizi pats apsēžas vai pieceļas kājās. Un tas ir tikai pirmais attīstības posms. Cik vēl problēmu nebūs vēlāk, kad izrādīsies, ka bērnam ir mācību traucējumi, hiperaktivitāte, un atkal nepieciešams vesels speciālistu loks, kas palīdz ar to visu tikt galā.
Autoram tik daudz pretenziju, tik izvēlīgs it kā pirktu mašīnu.
Viss viņiem pienākas, visiem jākalpo viņiem.
Cik no viņu rakstītā saņem parasts bērns, piedzimstot normālā ģimenē?
Bāriņtiesa ir briesmīga iestāde. Cēsīs vispār ārprāts. Viena zeltiem nokārusies caca bez bērniem lemj par to, kas labāk bērniem. Tur nu neviens neizprot bērnu vajadzības
Reāls māmiņas stāsts: kā patiesībā notiek zīdaiņu adoptēšana Latvijā
Pievienot komentāru
Populārākais šodien