Ne velti zvejnieki vairījās no šīs salas. Bij gadījumi, kad vētras krastā triekti, tie pārlaida tur nakti. Nākamā dienā tiem visiem sāpējusi šokolādes acs. Neviens nezin kas bij noticis.
a večuks ta dzīvoja uz neapdzīvotas salas, kur pat zvejnieki reti kad tuvojas ---Bet mūsu masu mediju komentāru veidotāji apgalvo : viņam māsa pa pastu sūtīja naudiņu ! Neprot ne tekstu safabricēt, ne pārlasīt savus murgus - takije pirogi 1
Cilvēki ir dažādi. Pats galvenais-saprast,ka cilvēks nav priekšmets,ar kuru katrs no malas atnācējs varētu izrīkoties pēc sava prāta. Tāds vecītis tači neapdraud apkārtējos. Tad kāpēc un galvenais- priekš kam viņu aiztikt? Nu kam no tā būs labāk?
Cilvēki ir dažādi. Pats galvenais-saprast,ka cilvēks nav priekšmets,ar kuru katrs no malas atnācējs varētu izrīkoties pēc sava prāta. Tāds vecītis tači neapdraud apkā
Večuks dzīvoja laimīgs, kā pats vēlējās, nevienam netraucēja, kopa salu, bet te ,,starpprofesionāļu speciālistu komanda" viņa (rīcībspējīga cilvēka!) vietā izlēma, kas viņam labāk. Varu derēt - tajā pansionātā ar visu super-duper aprūpi večuks sanīks, zaudēs dzīves jēgu un aizies gada laikā.
Nemaz tāds varonis nebija! Māsa palīdzēja ar naudu, kas tu par izdzīvotāju! Kā zināms, Japānā dzīve dārga, māsai ar veselību arī paliek sliktāk. Viņa par visu maksā, bet šis tik izklaidējās un ēd par viņas naudu. Japānā vecus cilvēkus ciena, tātad, večuks patiešām, ar putniem galvā. Pansionātā pret večukiem labi izturās, tā nav Latvija! Pareizi, ka ielika pansionātā, cik tad māsa var stutēt viņa izklaides, pati jau gados!
Tad jau nu gan "viens pats uz vientuļas salas", ja izmantoja naudu un brauca iepirkties... pats nažus kala, tabaku audzēja cīgām, papīru taisīja arī cīgām, laivai motoru no lūžņiem... nu vārdu sakot nekādas absolūti saskares ar sabiedrības ražojumiem.
Zinu gadījumu,kad kaimiņi atrada meža vidū mežsarga mājiņā dzīvojošu vecīti pusparalizētu. Sabrauca visādi dienesti, nu tik ņems, nu tik vedīs ... Vecajam rokas vēl klausīja, viņš fiziski neļāva sevi aiztikt. Tie "palīdzētāji" sameklēja citur dzīvojošo vecīša brāli,atveda, ar domu, ka tas palīdzēs veco pierunāt. Brālis paklausījās abu pušu viedokļus un VISUS TOS "PALĪDZĒTĀJUS" IZDZINA. Vecītis nākamajā dienā nomira, un ticu, ka nomira mierīgs, jo brālis bija viņu aizstāvējis un izglābis no liekām mocībām. Tas notika deviņdesmitajos gados Limbažu rajona Stienē.
Vīru, kurš 30 gadus viens pats laimīgs dzīvoja uz vientuļas salas, ar varu nogādā civilizētā pansionātā
Pievienot komentāru
Populārākais šodien