Valdiiba sariiko par tautas naudu tusinju. Tad veel biletes notirgo. Veeza slimniekiem naudas nav, bet steigaa pienemt briivdienu, kas nes 8milj zaudeejumu valstij, ar lielu prieku. Banaanu valsts, kuru valdiiba eed kaa grib
Kādēļ vispārināti? Es tā nedomāju. Kas ir šitas puņķis Šipkēvics, lai runātu manā vārdā?! Un Juhņēviča- tagad mēģina viņai izsist prēmiju tūkstošos? Par ko?! Par bardaku ar biļešu pirkšanu?
diezgan latviska ,tāda,gaudulīga ,čīkstoša vēstule sabiedrībai.Patriotiska!!Līdz sirds dziļumiem!!Bet..beidzās auru svētki,un ko tālāk???Ko tālāk darīt ar to patriotismu???paēst vari ar pliku patriotismu???pateikt saeimai ko domā tauta,var????Vai labāk tomēr ir paslēpties aiz Auseklīšiem un neskatīties uz priekšu,kā tur ir īsti??Tanī pat laikā,mirstošie nevar atļauties auru un dance svētkus klātienē apskatīties.. jo nopērkot showa ticketu cilvēks mēnesi badosies..tā norma??kapēc biļetes cena bija nevis 300,teiksim,1100 eiro???ja jau Latvija staigā ar smaidošām sejām,laimes pārņemtie ar pseido mīlestību untt,tad kapēc nbija pasākums par brīvu?Bagāta Valsts esam!!nodokļus visi maksā (es domāju pelēkā masa).Patriotisms..Patriotisma fundaments ir solidaritāte, kas izpaužas izjūtās un rīcībā dažādās situācijās.Tādas ir????
Pēdējās nedēļas man apkārt ir bijušas pārpilnas ar sarkanbaltsarkaniem saukļiem. Katrs otrais te pēkšņi jūtas kā patriots, pašaizliedzīgs cīnītājs par Latviju un tās interesēm. Latvija nav hokejs. Te nav sezonālas fanošanas. To sarkanbaltsarkano karodziņu sirdī būtu jānēsā katru dienu, nevis tikai novembra viducī! Daudzi par to aizmirst, vai pat vispār neiedomājas. pseidopatriotisms ir vienu dienu nēsāt lentītes&dedzināt svecītes,bet otru-piesvaidīt mežu ar pudelēm,nemaksāt nodokļus utml.Viss tas ir liels fufels...diemžēl
Šie dziesmu un deju svētki kopumā vērtējot bija diezgan drūmi (tieši izvēlētā repertuāra dēļ), var jau būt, ka mums tā vēsture tāda, bet tomēr prasījās mazliet vairāk tās dzīvības/enerģijas...
Atceros, ka skolas laikā ļoti gribēju dziedāt korī un, protams, dziesmu svētkos. Biju tāda pati fane kā Šipkēvičs savā uzrunā. Taču toreiz mums pateica, ka mūsu koris esot nodziedājis tikpat labi kā lauku kori, bet viņiem priekšroka. Toreiz vai citreiz biju skatītājs tiem dziesmu svētkiem, bet tik ļoti gribēju būt dziedātājs. Gāja laiks, koru manā dzivē vairs nebija, bet biļetes uz dziesmusvētkiem bija pārāk dārgas, tāpēc pat neapsvēru domu iet.Un tagad domāju, kāda jēga no dziesmusvētkiem, ja tu nevari dziedāt, ja gribi dziedāt (tad vienkārši jāskatās) un nevari skatīties, kad gribi skatīties (jo biļetes pārāk dārgas) un tad kas tie tādi par dziesmu svētkiem? Ar laiku man Šipkeviča līmeņa entuziasms zuda un ir tā pavisam nozudis. Biju gājienā - nu biju. Kādreiz man tas būtu paticis. Nevaru noliegt, ka tas ir labāk par neko un kaut kas tajā ir, bet nu....patriotisms zudis.
MANA MILA UN DARGA LATVIESU TAUTA! VISMAZ SAJOS LIELISKAJOS, TIK RAKSTURIGAJOS LATVIESU TAUTAI PIEDEROSOS SVETKOS ESIET MILI UN SATICIGI VIENS PRET OTRU, ESIET SALIEDETI UN VIENOTI! VELEJIET PAR JAUNIEM, IZGLITOTIEM AR MILESTIBAS PILNU SIRDI PRET SAVU TAUTU DEPUTATIEM LAI NENAKTU PIE VARAS KANGARI UN SEVIS LABUMA MEKLETAJI. JANA SIPKEVICA TEIKTAIS BIJA VIENKARSI SUPPER! PALDIES VINAM!
Sen gaidu to dienu, kad katrs Latvijas iedzīvotājs gribēs teikt ar lepnumu- es esmu latvietis! Esmu ukraiņu izcelsmes latvietis, poļu, krievu, lietuviešu un citas izcelsmes latvietis.Tik tad mēs būsim kopā un stipri
Man arī liekas, ka TAUTAS dziesmusvētkos vajadzētu piešķirt tiesības piedalīties visiem tiem koriem, kuri kaut cik spēj turēt meldiņu. Tāpat arī kā skatītājiem būt visiem tiem, kas grib. Nezinu, kā to varētu noorganizēt un kādi ir ierobežojumi. Visi jau vienalga negribētu. Bet, ja sākas diskrominācija tādā ziņā, tad es īsti nesaprotu, kas tie tādi par "TAUTAS dziesmusvētkiem". Padzied, padzied un tauta beidzas.
tomēr ir tas teiciens ,"pie bērniem daba atpūšas" ,nav tur no šajā ne dziedonis ne kā,salīdzinot ar tēvu,nulle,bet galvenais jau ir sakari,nevis talants
Bet, no otras puses, es ticu, ka kaut kādu pagātnes tikumu fīlingu tur varētu sajust, pagātnes vienotību. Bet tas nevar aprobežoties tikai ar dziesmu svētkiem izredzētajiem. Vispirms jau dziesmu svētki ir svētki pašiem dziedātājiem. Bet tai dziesmai nevajadzētu būt atrautai no visiem pārējiem darbiem ārpus dziesmusvētku laika. Vispirms jau stiprinot savas ģimenes saites, rūpējoties par saviem radiem un bērniem un visu pārējo LV sabiedrību kopumā. Savādāk tā kopības sajūta dziesmā (ko izjūt tikai tie, kas dzied un, cerams, kas skatās) ir pretrunā ar to, kas notiek faktiski ikdienā un arī ar ikdienas vērtībām. Tāpēc tajā ir kaut kas no liekulības un atblāzma no senču vērtībām, kam ar tagadni ir pārāk mazs sakars. Un tikai dziesma vien reizi 5 gados ir pārāk šaurs tilts no pagātnes vērtībām uz nākotni.
Jānis Šipkēvics precīzi pasaka, ko mēs visi domājam par Dziesmu un deju svētkiem
Pievienot komentāru
Populārākais šodien