Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
1 komentārs
Sakārtot:
Māris Smilga
2023. gada 29. oktobrī 00:55
Reliģija ir ļoti bīstama lieta, dēļ tās ir notikuši daudzi kari un asinsizliešanas. Kā vienā pusē, tā otrā - Krusta gājieni, raganu dedzināšanas, inkvizīcija un indulgences - pretēja frontē - roku ciršana, laulības daudzsievībā un ar nepilngadīgām meitenēm, galvu griezšana u.t.t... Turcija šobrīd ir ieņēmusi savu pozīciju nevis objektīvu vai uz morāles principiem motīvu vadīta, bet tieši balstoties uz reliģiskās kopības pamatiem. Viņus glābj tikai tas, ka Turcija ir viena no senākajām NATO dalībvalstīm - tas dod viņiem nosacītas priekšrocības spekulēt ar savām iegribām un ambīcijām. Par klasisku demokrātiju tur nav pat vārdam vietas, jo Erdogans pie varas jau ir otro gadu desmitu. Tā ir autokrātija un diktatorisms. Wikipedia: ""1998. gada apcietinājums. Ar savu proislāmisko rīcību Erdogans 1998. gadā izpelnījās notiesājošu spriedumu. Esot Stambulas mēra krēslā, Erdogans Turcijā stāvēja pāri visiem citiem 200 mēriem un valsts amatpersonām, jo viņš bija visas valsts mēroga politiķis un kā patrons daudziem miljoniem islāmiski orientētajiem vēlētājiem. Erdogans sevi pieskaita pie reliģiskajiem konservatīvajiem un 1997. gada 12. decembrī publiskā sapulcē Siirtā viņam tika uzdots jautājums par valsts iekārtas pamatiem (sekulārismu). Savā atbildes runā Erdogans raksturoja valsts sabiedrību kā divas fundamentāli atšķirīgas nometnes — vieni ir tie, kas akli seko Ataturka idejām (sekulāristi) un otra ir ticīgie (musulmaņi), kas uzskata, ka islāms nav atdalāms no šariata. Pēc šī paziņojuma viņš publiski nolasīja labi zināmu musulmaņu dzejoli, ar nelieliem grozījumiem.''
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts

Pievienot komentāru

Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem

Autorizēties
Komentāru noteikumi