Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
11 komentāri
Sakārtot:
tipisks krievu teroristu agresijas akts?
2018. gada 15. oktobrī 23:23
molotova kokteilis...macdonalds un balta sieviete...?dzvnieciskajai krievu teroristu varzai ir tipiski veikt noziegumus pret cilvekiem?fck u all
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
ha, ha
2018. gada 15. oktobrī 23:47
Vēl viena nagla jau tā atbalstu zaudējošās Sorosa padauzas zārkā.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
oma
2018. gada 16. oktobrī 00:08
Bet kādi motīvi bija tiem vācu misionāriem, kas kopā ar sabiedrotajiem misionāriem - miera misiju ietvaros un tīri tikai demokrātijas vārdā demokratizēja irāku, afganistānu un lībiju, ko?
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Sandis
2018. gada 16. oktobrī 00:48
Nē nē, kāds terorisms, viņš bija humanitārajā misijā!
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Bobo
2018. gada 16. oktobrī 01:33
55 gadus vecs sīriešu migrants ! ar šo ziņu ir pielikts punkts. Turpmākā informācija tiks aktīvi noklusēta
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Kaku lācis
2018. gada 16. oktobrī 03:48
Pateiks ka ta nedrikst un palaidis jo vnk slimscilveks nejau terorists.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
HA
2018. gada 16. oktobrī 06:58
Ilgi bija jādomā kamēr izdomāja?
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
a
2018. gada 16. oktobrī 07:29
tāpēc jau viņš devās uz Eiropu,lai to paveiktu.Ne jau strādāt brauca.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
oma
2018. gada 16. oktobrī 07:49
Vai tiem musulmaņu teroristiem tagad nav misijas eiropā par to ka amerikāņu misinoāri - miera misiju ietvaros un demokrātijas vārdā izmisionizēja un izdemokratizēja viņu zemes, ko?
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
0tis
2018. gada 16. oktobrī 08:10
Šis puisis noteikti bija no kādas "labdarības" organizācijas , tikai diemžēl musulmaņu izpratnē....
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
norvegijas31,14 doram !
2018. gada 16. oktobrī 09:17
kāds jobans iznirelis mūs nemācīs , nosprāgsti uts , dēļ nudas ! Dvēseļu putenis Grīns Aleksandrs Uzrakstīt pirmo atsauksmi par šo preci Romāna autors attēlo laiku (1915.-1918. g.), kad latvju tautas liktenis bija likts lielo pasaules notikumu svaru kausos. Katram nācās jautāt, vai mūsu tauta stāsies līdzās citām tautām, vai nogrims nebūtībā. Pati bagātākā Latvijas daļa, Kurzeme un Zemgale, iedzīvotāju atstāta un postažā sagrauta, atradās zem vācu karaspēka administrācijas; Vidzemi un Latgali apdraudēja kaujas līnijas pie Daugavas. Bēgļu un kara posts draudēja latvjus iznīcināt, atņemot tēvu zemi, noslodzīt svešu vergotāju spaidos, vai izklīdināt citu tautu starpā. Bēgļu izmisums sasaucās ar karavīru drosmīgajām balsīm, iznīcības draudi apvienoja visu tautu nāves cīņā un uzvaras gavilēs, kas galu galā palīdzēja nodibināt patstāvīgu latvju valsti. Minēto cīņu laiku autors netēlo vispusīgi kā vēsturnieks, bet liek mums dzīvot līdzi, just, par katra pulka vai atsevišķa karavīra varoņdarbiem, piespiezdams staigāt viņu pēdās. Tautas vienībā un spēkā tapa latvju tauta, jo ja tautai nav sava plāna, tā kļūst par daļu citu tautu plānā! Grāmata ir atkārtots 1936. gada izdevums ar Niklāva Strunkes ilustrācijām. kāds jobans iznirelis mūs nemācīs , nosprāgsti uts , dēļ nudas ! Dvēseļu putenis Grīns Aleksandrs Uzrakstīt pirmo atsauksmi par šo preci Romāna autors attēlo laiku (1915.-1918. g.), kad latvju tautas liktenis bija likts lielo pasaules notikumu svaru kausos. Katram nācās jautāt, vai mūsu tauta stāsies līdzās citām tautām, vai nogrims nebūtībā. Pati bagātākā Latvijas daļa, Kurzeme un Zemgale, iedzīvotāju atstāta un postažā sagrauta, atradās zem vācu karaspēka administrācijas; Vidzemi un Latgali apdraudēja kaujas līnijas pie Daugavas. Bēgļu un kara posts draudēja latvjus iznīcināt, atņemot tēvu zemi, noslodzīt svešu vergotāju spaidos, vai izklīdināt citu tautu starpā. Bēgļu izmisums sasaucās ar karavīru drosmīgajām balsīm, iznīcības draudi apvienoja visu tautu nāves cīņā un uzvaras gavilēs, kas galu galā palīdzēja nodibināt patstāvīgu latvju valsti. Minēto cīņu laiku autors netēlo vispusīgi kā vēsturnieks, bet liek mums dzīvot līdzi, just, par katra pulka vai atsevišķa karavīra varoņdarbiem, piespiezdams staigāt viņu pēdās. Tautas vienībā un spēkā tapa latvju tauta, jo ja tautai nav sava plāna, tā kļūst par daļu citu tautu plānā! Grāmata ir atkārtots 1936. gada izdevums ar Niklāva Strunkes ilustrācijām.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts

Pievienot komentāru

Autorizēties
Komentāru noteikumi