Par Andreju Upītu katrs var domāt to, ko pats grib, pie mums domāt nav aizliegts. Tomēr pareizi rakstīt viņa uzvārdu dažādos locījumos - Upīts, Upīta, Upītam, Upītu un tā tālāk- tomēr žurnālisti un visi pārējie viņa kritizētāji varētu beidzot iemācīties. Viņš tomēr ir Upīts nevis kaut kāds nevienam nezināms rakstnieks Upītis.
Tiem, kuri vēlas, lai valsts viņiem visu nodrošina, nogādā, piegādā, būtu jāizlasa Andreja Upīša Sūnu ciema zēni.
Laimes lācis jau sen Latvijā kā simbols ieviesies. Un tā autors ir zināms
žēl, ka mums te vēl kaut kas jācenšas pierādīt. 1941.g. kopā ar ģimeni Lielupē paša mājā tika apcietināts Kārlis Bļodnieks, Latvijas dzelzceļu vadītājs, Aizsargu pulka rotas komandieris, LU goda doktors; nošāva 1942. Kad Bļodnieces kdze atgriezās no izsūtījuma, viņai bija liegts tuvoties pašas mājai, kur tolaik jau laimīgi dzīvoja A.Upīts. Viņa tomēr saņēmās un … Pēc stāstītā: Upīts esot kliedzis, lai vācas projām, un draudējis, ka - ja tuvosies, aizsūtīšot atpakaļ. Draņķis viņš bija. Žēl, ka tik labi rakstīja. Kas viņš bija mordorstānā? Piederīgs elitei, ar visiem tās labumiem! Emocija sit augstu vilni, bet abām pusēm ir jāsaprot, ka A.Upītim kā rakstniekam, mazāk kā politiķim Skrīveros ir piemineklis, bet Kronvalda parkā tas ir ne jau kā rakstniekam, bet slavenam kolaborantam, kas deva savu ietekmīgu artavu sovjetizācijā ar līdzi atnākušo rusifikāciju.
Skandalozā Andreja Upīša personība: kāpēc viņš nodeva Latviju; ko darīt ar viņa piemiņu un literāro mantojumu? FOTO
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien