Es šai ēdnīcā(jaunajā) stradāju par elektriki.Ēdnīcas iekārtas un traukus pārdeva kādai krievijas armijas daļai.Man vēl ir saglabājusies VEF kredīta karte ar kuru varēja paēst vai nopirk pusfabrikātus arī kulināriju , tad kad vairāk kabatā nebija ne kapeikas.No tiem ,,konusiem ''uz riteņtiņiem, ar saspiesto gaisu,,iespieda vai nu kartupeļu biezputru vai ķīsēli biezpiena sacepumam.Kotleti vai ko citu meičas uzlika uz šķīvja atkarībā kādas krāsas lampiņa pasūtījumam bija iedegusies.Pamatā visu izgatavoja (vārīja un cepa ,salātus gatavoja) vecajā kombinātā un atveda uzjauno kombinātu.šī projekta īstenošanā piedalījās zēni no 40 nodalās (TPN -tehniskās pētniecības nodaļa).
jāaaaa....mums bija no Vecbebru tehnikuma laika bijusi ekskursija uz turieni,kā jaunajiem speciālistiem,apskatīt moderno,tolaik,robortizēto apkalpošanu,nezinu,kas tur bija,nebija,bet tā ar netikām...žēl gan.
Mans tēvs Haralds rūpnīcā VEF strādāja praktiski visu savu darba mūžu līdz savai nāvei 1978. gadā. Viņš strādāja 5. cehā pie telefona aparātiem. Par labu darbu viņš ir saņēmis nelielu apbalvojumu- rokas pulksteni, kas man vēl tagad ir saglabājies. Vismaz divas reizes viņš saņēma arī krūšu nozīmīti "VEF veterāns". Man joprojām sāp sirds par to, ka šis kādreiz plaukstošais uzņēmums vairs nepastāv. Uzņēmumam VEF vajadzēja kļūt par Latvijas veiksmes stāstu. Uzskatu, ka tur bija visas iespējas, lai pie prasmīgas vadības VEF kļūtu par Nokia, Siemens vai Samsung līmeņa uzņēmumu. Tādā gadījumā Latvija būtu kļuvusi par valsti, kas radioaparātus, mobilos telefonus un citu elektrotehniku eksportē uz citām valstīm, nevis iepērk Ķīnā. Bet diemžēl notika pretējais. Tas ir ļoti skumji...
Man ar bija tas gods strādat Vef.Ēdināšana bija izcila.Bija pīrādziņu māja,bija virtuļu māja,vecā ēdnīca(tā mēs viņu saucām) zem Zeva pagrabā,vēl komplekss pie Ūnijas ielas,ja nemaldos,tagad tur ir Domina.Protams kafejnīcas gandrīz katrā korpusā. Un kronis visam bija jaunais kombināts par ko ir minēts rakstā. Piebildīšu,ka tik garšīgi kūpinātas vistas es savā mūžā vairs,pagaidām neesmu baudījis,par putkrējumu torti pat nerunāsim. A, runājot par ēdināšanas kombinātu ..viņu demontēja un pārdeva - divām krievijas armijas daļām,tur I.Poga(miris) izstrāja pat speciālas paplātes un plastmasas traukus,lai neplīst un zaldāti nesaplēš. Orģinālā bija keramikas trauki. Kāpēc es to zinu? Nu man bija gods strādāt tajā laikā kopā ar Induli un Daini,Juri,Ģirtu,Miervaldi un citiem Rec darboņiem un nedarboņiem!
Latvijas noslēpumi: ēdnīca, kas apsteidza laiku - "Vefietis"
Pievienot komentāru
Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem
Populārākais šodien